Spēkā ar 2010.gada 1.janvāri
Redakcija: 2009.gada 22.decembrī

 
Makšķerēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu
 

I. Vispārīgie jautājumi
 
1.  Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas Latvijas Republikas ūdeņos var nodarboties ar amatierzveju - makšķerēšanu un zemūdens medībām, zivju (vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku) ieguvi (turpmāk - makšķerēšana) ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas rīkiem. Šos noteikumus nepiemēro ūdeņos, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2.  Makšķerēt Latvijas Republikas ūdeņos ir tiesības fiziskām personām (turpmāk - makšķernieki), kurām makšķerēšanas laikā ir klāt derīga makšķerēšanas karte, kurā norādīts makšķernieka vārds, uzvārds un personas kods, un dokuments, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods). Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama licence.

3.  Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes. Minētajām personām jābūt klāt dokumentam, kas ļauj identificēt personu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem nepieciešama invaliditātes apliecība.

4.  Privātā ezerā, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, ezera īpašnieks makšķerēšanas tiesības var izmantot pats vai atļaut tās izmantot arī citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

5.  Ūdenstilpēs (arī šo noteikumu V nodaļā minētajās) var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas kārtību, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - kārtību attiecīgajās ūdenstilpēs ir paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm).

6.  Zemūdens medību rīku, kā arī vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana atļauta tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu un zivju ieguve noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas − kārtību. Papildus minētajām ūdenstilpēm zemūdens medību rīku izmantošana atļauta šo noteikumu 1.pielikumā norādītajās ūdenstilpēs un ūdenstilpju daļās, jūras piekrastes ūdeņos, kā arī ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

7.  Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

8.  Makšķerēšanas un zemūdens medību sacensību nolikumu saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Ja sacensības rīko nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumu papildus saskaņo ar ūdenstilpes nomnieku, bet licencētās makšķerēšanas un licencētās zemūdens medību vietās - arī ar licencētās makšķerēšanas vai licencēto zemūdens medību organizētāju, ja vien minētās personas pašas nav sacensību rīkotājas.

9.  Makšķerniekam makšķerējot ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti - 20 metru, gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metru, gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru posmā.

10.  Zemkopības ministrija normatīvajos aktos par zvejniecību noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par īslaicīgiem makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta informāciju par pieņemto lēmumu tās administratīvās teritorijas informatīvajam izdevumam, kurā atrodas attiecīgie ūdeņi.

 

II. Makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas rīki un to lietošana
11.  Vienlaikus atļauts izmantot ne vairāk kā:
  11.1.  divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi;
  11.2.  četrus makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus āķus un katram rīkam ir ne vairāk kā četri jebkura veida āķi. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.
 
12.  Ja lieto makšķerēšanas rīkus, nav atļauts izmantot:
  12.1.  aizciršanas paņēmienu, ja zivi aizķer ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;
  12.2.  dabisko ēsmu zivju - lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu - makšķerēšanai, kā arī uztveramo āķi (gafu) šo zivju uztveršanai;
  12.3.  mākslīgo ēsmu, kas abos galos aprīkota ar nekustīgiem āķiem un ar vēl vienu āķi (vai bez āķa) vidū starp tiem, ja makšķerē upēs ledus periodā;
  12.4.  brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus tādā veidā, ja attiecīgais rīks pēc tā ievietošanas ūdenī un makšķerēšanas laikā līdz rīka izcelšanai no ūdens nav piestiprināts vai nostiprināts laivā vai to netur makšķernieks.
 
13.  Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem, ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem.
 
14. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu ir atļauta, ja izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kā arī vēžus ķer ar rokām.
 
15.  Lietojot zemūdens medību rīkus, ievēro šādas prasības:
  15.1.  atļauts izmantot tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru;
  15.2.  aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;
  15.3.  medību laikā zemūdens medniekam piestiprināma košas krāsas boja, kas norāda zemūdens mednieka atrašanās vietu ūdenī;
  15.4.  aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;
  15.5.  zemūdens medību rīkus atļauts izmantot zivju ieguvei tikai zem ūdens;
  15.6.  zemūdens medību rīku izmantošana nav atļauta bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības.
 
16.  Visu sugu zivju un vēžu ieguve ar jebkura cita veida rīkiem, kas atšķiras no šajos noteikumos minētajiem, Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.
 

III. Atļautais loma lielums un pieļaujamais zivju un vēžu garums
17. Katrs makšķernieks noķertās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumus, ja vairāku makšķernieku kopējais loms nepārsniedz vienam makšķerniekam atļautā loma lielumu.
 
18.  Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt:
  18.1.  akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus - piecus no katras sugas;
  18.2.  ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles - trīs no katras sugas;
  18.3.  alatas, sīgas - vienu no katras sugas;
  18.4.  taimiņus, lašus, kas noķerti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, - vienu no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem;
  18.5.  asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras ūdeņos, - piecus kilogramus no katras sugas;
  18.6.  asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas, kas noķertas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, - 10 kilogramu no katras sugas;
  18.7.  pārējo sugu zivis - bez skaita un svara ierobežojuma;
  18.8.  vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu;
  18.9.  trīsuļodu kāpurus un sānpeldes - 100 gramu.
 
19.  Lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam:
  19.1.  lasi - sākot ar 60 centimetriem;
  19.2.  īdaku, taimiņu un samu - sākot ar 50 centimetriem;
  19.3.  salati (meža vimbu) un zandartu - sākot ar 45 centimetriem;
  19.4.  zuti - sākot ar 40 centimetriem;
  19.5.  strauta foreli - no 30 līdz 40 centimetriem;
  19.6.  mencu - sākot ar 38 centimetriem;
  19.7.  akmeņpleksti, alatu, ālantu, līni, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi, un kurai pieļaujamais garums nav noteikts) - 30 centimetru;
  19.8.  asari, kas noķerts jūras ūdeņos, - 17 centimetru;
  19.9.  vēzi (platspīļu un šaurspīļu) - 10 centimetru.
 
20.  Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.
 
21.  Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.
 

IV. Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi
22.  Aizliegts iegūt:
  22.1.  nēģus - visu gadu;
  22.2.  lašus un taimiņus:
 
  22.2.1. iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā;
  22.2.2. jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim;
  22.3.  līdakas - no 1.marta līdz 30.aprīlim;
  22.4.  zandartus - no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
  22.5.  alatas - no 16.marta līdz 15.maijam;
  22.6.  sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
  22.7.  vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu;
  22.8.  salates (meža vimbas) - no 1.marta līdz 15.maijam.
 
23.  Par ēsmu aizliegts izmantot šo noteikumu 19.punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus) un vēžus, kā arī šiem mērķiem aizliegts izmantot nēģu kāpurus (ņurņikus).
 
24.  Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
  24.1.  jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
 
  24.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā - 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā - 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā - 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
  24.1.2. 200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, - iekšpusē starp moliem visā to garumā;
  24.2.  100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
  24.3.  no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
  24.4.  ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
  24.5.  kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.
 
25.  No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
  25.1.  no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;
  25.2.  kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.
 
26.  Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:
  26.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;
  26.2.  ar to sugu zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju, kā arī vēžu garumam.
 
27.  Aizliegts atstāt ūdenī brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minētajā veidā, kad tie nav piestiprināti vai nostiprināti laivā vai tos netur makšķernieks, kā arī atstāt jebkurus citus makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības, attālinoties no makšķerēšanas rīka tālāk par 50 metriem.
 
28.  Aizliegts patvaļīgi veikt šādas darbības:
  28.1.  pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības. Zivis, kuras makšķerējot izmanto par dzīvo ēsmu, atļauts iegūt tikai tajā pašā ūdenstilpē, kurā tiek makšķerēts;
  28.2.  aiztikt vai bojāt rūpnieciskās zvejas rīkus;
  28.3.  veidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, kā arī kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji.
 

V. Makšķerēšanas aizliegumi dažās ūdenstilpēs
29.  Makšķerēšana visu gadu aizliegta:
  29.1.  Daugavā:
 
  29.1.1. no Rīgas HES aizsprosta 700 metru posmā lejup pa straumi;
  29.1.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 metru posmā lejup pa straumi;
  29.1.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 metru posmā lejup pa straumi;
  29.2.  no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi;
  29.3.  Salacā visā tās garumā;
  29.4.  Engures ezera (Mērsraga) kanālā;
  29.5.  Aiviekstē, no Aiviekstes HES aizsprosta 500 metru posmā lejup pa straumi;
  29.6.  Braslā, no Braslas HES aizsprosta 1000 metru posmā lejup pa straumi.
 
30.  Makšķerēšana aizliegta šādos laikposmos:
  30.1.  Daugavas baseinā:
 
  30.1.1. Aiviekstē, no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam, - no 16.marta līdz 31.maijam;
  30.1.2. Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 metru posmā uz abām pusēm no slūžām - no 16.marta līdz 15.maijam;
  30.1.3. Lubāna ezerā, Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 metru posmā gar krastu un ezerā 600 metru posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam), - no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
  30.1.4. Rēzeknes upē, no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti", - no 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
  30.1.5. Daugavā, no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā, kā arī Buļļupē, Loču kanālā un Sarkandaugavā - no 1.maija līdz 31.maijam;
  30.2.  Lielupes baseinā - no 1.aprīļa līdz 31.maijam:
 
  30.2.1. Lielupē, no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām;
  30.2.2. Mēmelē, no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā;
  30.2.3. Mūsā, no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa;
  30.2.4. Slocenē (Pulkainē), starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru, Vecslocenē un Slocenē, starp Slokas ezeru un Lielupi.
 
31.  No 1.oktobra līdz 30.novembrim aizliegta:
  31.1.  jebkura veida makšķerēšana:
 
  31.1.1. Daugavas baseinā:
 
  31.1.1.1. Ogres baseina upēs - Līčupē, Naružā, Sumuldā, Taukātnē, Vedzē;
  31.1.1.2. Pededzes baseina upēs - Akaviņā, Alūksnē, Ievednē, Virgulicā;
  31.1.1.3. Aiviekstes baseina upēs − Aronā un tās baseina upēs - Bērzaunē un Talejā -, Kujā, augšup pret straumi no tilta uz Cesvaines-Gulbenes autoceļa, Vesetā, lejup no tilta pie Lejaskroga Vietalvā;
  31.1.2. Gaujas baseinā:
 
  31.1.2.1. Amatā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos;
  31.1.2.2. Amatas baseina upē Kumadā, no ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai;
  31.1.2.3. Braslā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam;
  31.1.2.4. Lenčupē, Lojā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostam, un Strīķupē;
  31.1.2.5. Līgatnē, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz aizsprostam pie "Anfabrikas" klintīm;
  31.1.2.6. Raunā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunā;
  31.1.2.7. Raunas baseina upēs - Raunī, no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai, un Vaivē, no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam;
  31.1.2.8. Tirzas baseina upēs - Vilaunē un Azandā;
  31.1.2.9. Vecpalsā un tās baseina upēs - Rauzā un Šepkā;
  31.1.2.10. Vizlā, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostam;
  31.1.3. Irbes baseina upēs - Ostupē un Raķupē;
  31.1.4. Salacas baseina upēs - Jaunupē, Korģē, Ķirelē, Noriņā, Melnupē, Glāžupē, Iģē, Piģelē, Ramatā;
  31.1.5. Ventas baseinā:
 
  31.1.5.1. Abavas baseina upēs - Mellupītē, Valgalē, no ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemā, Virbupē (Kāronē);
  31.1.5.2. Ciecerē, no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostam;
  31.1.5.3. Edā un tās baseina upē Šķēdē, Kojā, Lētižā, Šķērvelī un tās baseina upē Dzeldā,
  31.1.6. Rīgas jūras līcī ietekošajās mazajās upēs - Aģē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam, Inčupē, Ķīšupē, Liepupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejai, Lāčupē, Melnsilupē, Pēterupē, Pilsupē, Svētupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pie Krūzmaņu mājām (autoceļš uz Ērgļu purvu), Zaķupītē;
  31.2.  makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu:
 
  31.2.1. Gaujā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos;
  31.2.2. Irbē;
  31.2.3. Mergupē;
  31.2.4. Rīvā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemā;
  31.2.5. Rojā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostam;
  31.2.6. Sakas baseina upē Tebrā līdz aizsprostam Aizputē;
  31.2.7. Užavā, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandē;
  31.2.8. Ventā, no tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas-Lietuvas robežai;
  31.2.9.  Abavā, no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbai;
  31.2.10. Vitrupē, no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižos.
 

VI. Makšķernieka pienākumi un atbildība
32.  Makšķernieka pienākumi ir šādi:
  32.1.  makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu;
  32.2.  izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un nekavējoties atlaist ūdenī zivis un vēžus, ko nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerēšanas rīka auklu pārgriež;
  32.3.  nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8) zivij piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs;
  32.4.  lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī, kā arī makšķerējot uz ledus. Tad zivis nogalina, tiklīdz makšķerēšana ir pabeigta;
  32.5.  saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu.
 
33.  Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskā persona nodarījusi, nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus bezmugurkaulniekus Latvijas Republikas ūdeņos (2.pielikums).
 
34.  Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 2.pielikumā minēto pamattaksi piemēro:
  34.1.  trīskāršā apmērā - par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes un makšķerēšanas licences, kā arī tad, ja pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 34.2.3.apakšpunktā;
  34.2.  pieckāršā apmērā:
 
  34.2.1. par makšķerēšanu aizliegtā laikā un vietā;
  34.2.2. ja izmanto aizliegtus makšķerēšanas rīkus, zemūdens medību un vēžošanas rīkus un paņēmienus, kā arī aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus;
  34.2.3. ja pārsniedz atļauto loma lielumu un pieļaujamo garumu īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm - alatām, lašiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem, kā arī strauta forelēm.
 
35.  Zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 33.un 34. punktu, atlīdzina, pamatojoties uz Valsts vides dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu lēmumu, un ieskaita lēmumā norādītajā valsts pamatbudžeta kontā Zivju fonda dotācijas ieņēmumu veidošanai.
 

VII. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole
36.  Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonai, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarotai personai Latvijas teritorijā un vietējās pašvaldības pilnvarotai amatpersonai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, veicot makšķerēšanas kontroli, ir tiesības pārbaudīt lomu un makšķerēšanā izmantotos rīkus, sastādīt protokolu par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un pārkāpuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību amatpersonām un pilnvarotajām personām zivju resursu aizsardzībā un uzraudzībā piedalās arī privāto ūdeņu īpašnieki, kuriem pieder zvejas tiesības, un zvejas tiesību un ūdenstilpju nomnieki.
 

VIII. Noslēguma jautājumi
37.  Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumus Nr.31 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 11.nr.; 2009, 50.nr.).
 
38.  Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
 

 

1.pielikums

Ūdenstilpju un ūdenstilpju daļu saraksts, kurās atļautas zemūdens medības
1. Daugava:
  1.1. posmā no Dienvidu tilta augšup pret straumi līdz 700 metriem no Rīgas HES aizsprosta;
  1.2. posmā no Dārzupītes ietekas lejup pa straumi līdz Neretas upes ietekai.
2. Sausā Daugava.
3. Beļānu ezers (Baltais ezers) (Latvijas daļa).
4. Dzirnezers.
5. Sila ezers.
6. Sitas ezers (Latvijas daļa).
 

2.pielikums

Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus Latvijas Republikas ūdeņos
 

Nr.

Sugas nosaukums

Zaudējuma atlīdzība Ls

Mērvienība
1. Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis

100

1 gab.
2. Zandarts, repsis, salate

25

1 gab.
3. Ālants, līdaka, vimba

20

1 gab.
4. Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, sapals, vēdzele

5

1 gab.
5. Akmeņplekste, menca

10

1 kg
6. Asaris, plekste

5

1 kg
7. Brētliņa, reņģe, salaka

0,5

1 kg
8. Citu sugu zivis

1,0

1 kg
9. Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes

20

100 g
10. Zivju ikri

100

100 g

 
 
 
 
 

UZ   PAMATLAPU