Gauja
Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Valmieras, Cēsu, Rīgas raj.

Garums 452 km
Kritums 234 m ( 0.52 m/km )

Sākas Vidzemes augstienē, Cēsu rajonā, Taurenes pagastā.
Ietek Jūrā pie Carnikavas.

Kreisā krasta pietekas - Pīsla, Meļļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Pērļupīte, Tirziņa, Vidaga, Vizla, Palsa, Rauza, Alkšņupe, Vija(60km), Abuls(52km), Dedums, Miegupe, Grīviņupīte, Rauna(50km), Rakšupe, Amata(67km), Skaļupe, Līgatne, Vildoga, Vējupīte, Lorupe, Egļupe, Straujupīte.
Labā krasta pietekas - Augstupīte, Tulija, Uriekste, Tirza(80km), Pīļupīte, Dzērve, Mustjegi(79km), Kaičupe, Stakļupīte, Streņčupīte, Krāčupe, Mellupe, Rātsupite, Jumara, Strīķupe, Lenčupe, Draņķupīte, Brasla(70km), Loja.

Zivis - asari, ālanti, alatas, līdakas, plauži, raudas, baltie sapali, sapali, salates, vimbas, vēdzeles,

Vidējais caurplūdums grīvā : 70.7 m³/s, maks. 300 m³/s, min. 13.7 m³/s. Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ez., nosusinātā Laidza ezera vietā tā satek ar Gaujiņu, šī vieta, arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem. Šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Gauja apliec Vidzemes Centrālo augstieni. No baseina platības 30% aizņem meži, 5% purvi. Baseinā apmēram 860 ezeru, 55 km² kopplatībā. Augšdaļā Gauja līkumo pa Vidzemes Centrālo augstieni, bet pie Rankas sāk tecējumu pa Vidusgaujas ieplaku, kur 24km garumā tek pa Latvijas-Igaunijas robežu. Šajā posmā Gauja ir diezgan garlaicīga, ar krūmiem apaugušiem krastiem. No Igaunijas Gaujā ietek tās lielākā pieteka - Mustjegi, satekas vietā rodas iespaids ka Mustjegi ir stipri vien platāka par Gauju. Starp Valmieru un Murjāņiem upe  plūst pa Gaujas senleju, bet tālāk pa Piejūras zemieni līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas.
Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s, atsevišķās sērēs 0.6-0.8 m/s. Lielākās krāces - Sinoles un Sikšņu, kur atsedzas dolomīti, kā arī Strenču, Ķūķu, Kazu un Valmieras krāces, kur daudz laukakmeņu. Palu laikā Gaujas līmenis maksimāli ceļas augšdaļā par 2.5 m, vidusdaļā par 3-3.5 m, senlejā par 5 m. Jāpiebilst, ka pēdējajos gadu desmitos Gaujas ūdenslīmenis gada laikā svārstās tikai par aptuveni 2 m. Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē, negaidīti ar duļķaino ūdeni sabojājot copi ne vienam vien makšķerniekam.
Ledus iešana parasti sākas martā, upes līkumos ledus reizēm veido sastrēgumus, appludinot tuvējo apkārtni. Agrāk pa Gauju pludināja kokus, par ko liecina daudz nogrimuši baļķi. Pludinātajiem kokiem graužoties upes līkumos, daudzi baļķi iedūrās krastos visdažādākajos stāvokļos un vēl tagad sagādā nepatīkamus pārsteigumus peldētājiem, laivotājiem un arī spiningotājiem.
Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms. Ja nepieciešams, Siguldas tūristbāzē var iznomāt laivas un citu laivu braucienam nepieciešamo inventāru.
Makšķerniekus no tālākām vietām Gauja piesaista ar alatām, kā arī ar sapaliem, vimbām un salatēm. Kas attiecas uz vimbām, tad Gaujā līdzīgi citām upēm, vimbu lomi pēdējajā laikā ir stipri sarukuši.
Peldēties gan Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru augšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis). Ja nekrīt panikā, bet peld tālāk, tad problēmas nerodas.