Sabiedriskās
organizācijas "Latvijas makšķernieku asociācija"
1. čempionāts taimiņu
makšķerēšanā
ar spiningu vai mušiņmakšķeri
 |
 |
|
Egīls - viens no mušotājiem |
|
|
 |
|
Antrai Vaišļai viens lašveidīgais pieteicās, bet drīz vien atkabinājās |
|
|
 |
|
Kuri te ir taimiņi?... neviens, visi laši. Zem šķiltavām paslēpies Latvijas rekorda lasis |
|
|
|
|
|
Tiesnesis Alvis Birkovs sver Oltes taimiņu |
|
|
|
|
Visi 15 zivotie dalībnieki |
|
 |
|
Abi veiksmīgie mušotāji - Reinis Rutkis un Māris Olte ar lielāko taimiņu |
|
  |
|
Apbalvojumu abas puses |
|
 |
|
Labi redzams par ko runā Egons Simsons |
|
| 23. martā, vējainā, mazliet
lietainā sestdienas rītā, pie Salacas sākās čempionāts taimiņu makšķerēšanā
"Salacas ielejas taimiņš". Lai makšķerētu taimiņus ir
vajadzīga licence. Salacas lejasdaļa ir sadalīta četrās zonās. Jūrai
tuvākajā zonā licences cena ir 15Ls, tālāk 10 un tad 5 lati. Katra
licence ļauj paturēt vienu taimiņu vai lasi. Noķerot zivi, to var
palaist vaļā, cerot noķert lielāku. Mazliet riskants pasākums, bet
vai tad makšķerniekiem optimisma trūcis. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties kurā zonā makšķerēt un tādu licenci arī iegādāties. Licenču skaits bija ierobežots - kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Pamatā doma - jo tuvāk jūrai, jo vairāk lašu. Čempionātā piedalījās 49 dalībnieki, no kuriem lielākā daļa darbojās ar spiningiem. Seši mušotāji tomēr palika uzticīgi savam makšķerēšanas veidam, neskatoties uz fiziski grūto makšķerēšanu ar lašu cienīgu mušiņmakšķeri. Arī spēcīgā straume šo nodarbi padarīja vēl grūtāku - nepārtraukta mušas pārmešana. Kā jau upei pienākas, Salaca ik pa laikam paņēma kādu mušu vai vizuli, pretī nedodot ne asaku. Kad aizbraucu līdz Mērniekiem paskatīt kā tur copējās, saņēmu pirmo zivīgo ziņu - kāds čalis tepat, gandrīz ar pirmo iemetienu, izvilcis astotnieku. Citi dalībnieki nesteidzās šai ziņai ticēt - vai tik es neesot izjokots. Ja tā padomā, tiešām, astoņi kilo tā kā pa daudz, bet tik nopietni teica... Citiem šinī rajonā tukšums, tik Antrai bijusi cope, lasis palocījis kātu un aizgājis tālāk. No Salacgrīvas posma ziņu nav. Kad pulkstenis tuvojās četriem (loma uzrādīšanas pēdējais laiks) sāk ierasties pirmie dalībnieki. Tiesnesis Alvis Birkovs katru zivi izmēra, nosver un piereģistrē. Vēl jānosaka kas noķerts - lasis vai taimiņš. Makšķernieki to nosaka pēc viss dažādākajām pazīmēm. Un te nu izrādās, ka mēs varam tās uzrakstīt uz papīra un ar mierīgu sirdi izkārt uz nagliņas aiz loga zīlītēm, speķādiņas vietā - tām visām nav nekādas jēgas. Pat Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūta direktora vietniekam Andim Mutānam bija problēmas nosakot sugu. Taisna astes spura, paresninājums astes galā, lieli punkti, mazi, vairāk punktu, mazāk punktu, apaļa galva, slaidāka un vēl daudz kas, tas viss bija gan lašiem gan taimiņiem. Ihtiologs beigās pieturējās tikai pie vienas pazīmes. Ja augšžokļa gali beidzas aiz acu aizmugurējās malas, tad tas ir taimiņš. Literatūrā norādīts ka taimiņi ar lašiem veido hibrīdus ļoti reti. Man gan radās iespaids ka tiem ir ļoti tuvas attiecības, lai neteiktu vairāk. Jo vairāk dalībnieki ieradās, jo vairāk zivju tika tiesnesim, kurš drīz vien dabūja rauties vaiga sviedros. Lielākais lasis bija nolikts pirmais, katra nākamā īpašnieks redzot nepārspējamo milzeni zaudēja optimismu, kuru bija uzkrājis vedot savu zivi uz sacensību noslēguma vietu. Kopā bija 15 zivis. |
||||||
 |
||||||
|
Lielākā laša īpašnieks Zintis Pētersons (vidū) laboja Latvijas rekordu |
||||||
|
||||||
|
||||||
| Pēc apsveikšanas tika
teiktas vairākas runas. Kā teica Alvis Birkovs: "..Daba mums deva to ko mēs bijām pelnījuši, daudz smuku zivju.." Ar to domājot rudens akciju "Lašiem būt", kurā piedalījās vairāki no čempionāta dalībniekiem. Ja paskatāmies LMA atskaitē par šo akciju, redzams ka tikai Salacas lašus sargājot vien, akcijas aktīvisti pavadījuši 512 stundas, izņēmuši 28 maluzvejniecības rīkus un tikuši pat apšaudīti. |
||||||
Kamēr citi mēģināja tikt pie lašiem daudzi copmaņi pie Salacgrīvas tilta ar pludiņmakšķerēm veiksmīgi makšķerēja baltās zivis.